Vai mājdzīvnieku un lopu apdrošināšana sedz vilku uzbrukumus mājdzīvniekiem?

Pēdējā gada laikā Igaunijas prese bieži ziņojusi par vilku uzbrukumiem, tostarp lopiem un suņiem. Mājdzīvnieku un lopu apdrošināšana nepasargā no šādiem uzbrukumiem, bet vai apdrošināšanas līgums sedz to radītos zaudējumus?

ERR raksta, ka 9 gadu laikā vilku skaits ir pieaudzis no 19 barām līdz 39 barām. Līdz ar šo pieaugumu ir palielinājies arī vilku uzbrukumu skaits aitu ganāmpulkiem, neatkarīgi no tā, cik labi īpašnieki aizsargā savus lopus. Igaunijas Aitu un kazu audzētāju asociācijas izpilddirektore Mirjam Pikkmets minēja vilku uzbrukumu Kohtla-Järve Kukruse rajonā. Šajā uzbrukumā vilks izlauza žogu, kas bija atzīts par drošu pret plēsējiem.

Bieži vilku uzbrukumi Viljandi apgabalā

2024. gada septembrī Kärstna ciema Facebook grupā tika rakstīts, ka vasaras beigās vilki Veisjärv un Pahuvere apgabalos bija sakoduši vairākus suņus un ka amatpersonas pat nebija ieradušās uz pēdējiem incidentiem. Maaleht pirms Ziemassvētkiem rakstīja par vēl vienu vilku uzbrukumu Viljandi apgabalā, kur vilks izdevās ievilkt suni pa rīkli mežā, bet suņa īpašnieks, par laimi, spēja atgūt savu dzīvnieku dzīvu.

Kāds iedzīvotājs aprakstīja, ka redzējis lielu melnu suni, kas vilka viņa trīs gadus veco suni mežā. Atradis pēdas un dzirdējis kliedzienu, vilks beidzot atlaida vīrieša mājdzīvnieku un aizskrēja mežā.

Foto no mežā ievainota suņa ceļā mājās no veterinārārsta.

Pāris dienas vēlāk Sakala rakstīja par incidentu Pahuvere ciematā Mulgimaa, kur vilki atkal bija sakoduši suni pagalmā ciemata centrā tikai pāris nedēļas iepriekš (par ko prese nav ziņojusi) un kā suņa īpašnieks mēģināja glābt savu mājdzīvnieku no vilku bars uzbrukuma, pārbraucot tos ar automašīnu.

Vilku bars, kurā bija vismaz pieci locekļi, pārtrauca uzbrukt sunim, kad tuvojās automašīna, un aizbēga nelielā attālumā. Tomēr tas nevis skrēja mežā, bet gan vēroja automašīnu. Suns klibojot nogāja līdz savai būdai un atteicās iznākt. Diemžēl suns dažas dienas vēlāk nomira no vilku uzbrukuma gūtajiem ievainojumiem. Saimnieks teica, ka pēc šī skumjā notikuma ilgu laiku nevēlējās iziet no mājas.

Pēdējās ziņas ir par vilku uzbrukumu 1. februāra rītā, par ko atkal rakstīja Sakala. Viljandi apgabala Äng ciematā vilki sakoda astoņgadīgu suni tieši blakus mājai, kas no rīta bija devies uz klēti kopā ar savu īpašnieku.

Vilku uzbrukumu vēsture Igaunijā

Imeline ajalugu dalās vilku pētnieka Ilmara Rootsi doktora disertācijā par to, kā 19. gadsimtā situācija ar vilku uzbrukumiem Austrumigaunijā bija tik ārpus kontroles, ka 50 gadu laikā (1804–1853) cilvēkus ēdošie vilki sakoda vismaz 111 cilvēkus (statistikā atspoguļoti tikai luterāņi), no kuriem 108 bija bērni, viena sieviete un divi vīrieši. Visdrūmākais gads bija 1809. gads, kad vilki nogalināja vismaz 45 bērnus.

Saskaņā ar Rootsi, pētījumi un vēsturiskā pieredze liecina, ka, lai gan vilkiem ir iedzimta bailes no cilvēkiem, daži vilki ir iedzimti tieksme uzbrukt cilvēkiem un to nedara tikai izsalkuma dēļ.

Viņš piebilst: „Priekšnoteikums tam ir arī situācija, kad vilkus nemedī, tāpēc tie ir zaudējuši bailes no cilvēkiem. Papildus dabīgi agresīviem dzīvniekiem, cilvēkiem bīstami var kļūt arī slimi, ievainoti un veci īpatņi, kas vairs nespēj noķert savu dabisko medījumu, kā arī (mātes) vilki, kas raizējas par savu izsalkušo mazuļu barošanu – ir vēl vairāk iemeslu un situāciju. Tad visdrošākais un vieglākais medījums šādiem dzīvniekiem ir cilvēka bērns!”.

Vilku medības pret dzīvnieku tiesību aizstāvjiem

ERR raksta, ka vilku medības ilga tikai dažas dienas, un viens vilks pat zaudēja dzīvību, līdz tiesa atkal apturēja medības saskaņā ar provizorisko tiesisko aizsardzību. MTÜ Eesti Suurkiskjad pārstāve Eleri Lopp uzskata, ka pašreizējie medību ierobežojumi ir balstīti uz vienošanos starp interešu grupām un ka vilku nav tik daudz, kā tiek apgalvots.

Lopp teica: „Ja paskatās Vides aģentūras monitoringu un ziņojumus, tie galvenokārt balstās uz datiem, kas saņemti no medniekiem, piemēram, no slēptajām kamerām. Šodien jautājums ir, vai tas ir uzticams un ko var izmantot, lai teiktu, ka vilks ir labvēlīgā stāvoklī.”

Lopp uzskata, ka medību vietā būtu jāizmanto labāki preventīvie pasākumi, jo vilks vienkārši aizsargā savu teritoriju, un tās pārkāpšana ir tā dabiska uzvedība. Sieviete apgalvo, ka apsūdzības, ka Lopp, kurš organizē dabas ekskursijas ārzemniekiem, ir motivēts ar vēlmi aizsargāt savas biznesa intereses un mednieku apmelošanu.

15. novembrī laikraksts Virumaa Teataja rakstīja, ka pašreizējais vilku aizstāvis Eleri Lopp iepriekš esot bijis iesaistīts medību tūrisma organizēšanā un ar uzņēmuma OÜ Estonian Nature starpniecību esot piesaistījis medniekus no ārzemēm uz Igauniju.

Rekordaugsts vilku skaits

Vides aģentūra 2024. gada jūlija sākumā publicēja ziņu, ka vilku skaits atkal ir ievērojami pieaudzis. 2023. gada rudenī bija 39 vilku bars ar mazuļiem, un kopējais vilku skaits bija no 350 līdz 400 īpatņiem, kas ir 25 gadu rekords. Tā kā arī vilku nodarīto postījumu apjoms ir ievērojami pieaudzis, ieteicams palielināt vilku medību apjomu salīdzinājumā ar pagājušo gadu, lai samazinātu to skaitu. Tomēr, neskatoties uz to, Vides padome novembra sākumā izdeva provizorisku medību limitu 90 dzīvniekiem vilku medību sezonai, ko tiesā apstrīdēja MTÜ Eesti Suurkiskjad.

Pretinieku frontē notiek tik daudz, ka 2025. gada janvāra beigās Vides padome beidzot nolēma apstiprināt jauno vilku medību apjomu 2024./2025. medību gadam 121 indivīds vietā 90. Viljandi-Valga apsaimniekošanas teritorijā drīkst medīt 7 indivīdus vietā iepriekšējiem 5 vilkiem. Vides padome palielināja vilku medību kvotu Ida-Viru un Pärnu-Viljandi apsaimniekošanas apgabalos, kuriem ir visaugstākā prioritāte, kopumā par 13 īpatņiem, jo šajos apgabalos pēc medību kvotas 1. daļas priekšlikuma izteikšanas tika novēroti atkārtoti postījumi mājlopiem un mājdzīvniekiem.

Līdz 13. janvārim mednieki Igaunijā bija nomedījuši kopumā 59 vilkus. Sakala apraksta, ka Viljandi apgabalā, kur vilki pāris mēnešu laikā ir nogalinājuši vairāk nekā duci suņu, ir nošauti tikai četri vai pieci vilki, no kuriem viens bija dzīvnieks ar smagu ādas sēnīti, kas, iespējams, bija viens no tiem, kuri devās nogalināt suņus pagalmos. Sakala vēlāk ziņo, ka 97 mednieki, kuri medīja Vambola medību biedrības zemēs Viljandi apgabalā Kärstna apvidū, ielenca piecus vilkus, no kuriem četru stundu medību laikā tika noķerts vēl viens pelēkais vilks.

Saskaņā ar Vides pārvaldes datiem, līdz 2025. gada 31. janvārim Igaunijā kopumā bija nomedīti 69 vilki.

Vilku uzbrukumi un dzīvnieku apdrošināšana

Mājdzīvnieku un lopu apdrošināšana ir paredzēta, lai palīdzētu segt neparedzētus medicīniskos izdevumus, ja mājdzīvnieks tiek ievainots vai saslimst. Tā kā apdrošinātāji izmaksā kompensāciju arī tad, ja jūsu mājdzīvnieks mirst, pazūd, tiek nozagts vai bojā cita cilvēka īpašumu, kādos apstākļos dzīvnieku apdro

Gan mājdzīvnieku apdrošināšana, gan dzīvnieku apdrošināšana, gan If Insurance, gan ERGO uzskata vilku uzbrukumu par apdrošinātu gadījumu, kas nozīmē, ka radušās izmaksas tiek kompensētas saskaņā ar apdrošināšanas līgumu. If Insurance atbildēja, ka, tā kā tas nav izslēgts gadījums, tad jā, vilku uzbrukumi ir iekļauti to mājdzīvnieku un suņu apdrošināšanas polisēs. ERGO Insurance pārstāvis precizēja, ka vilku uzbrukums var tikt segts ar veterinārajām izmaksām [ja dzīvnieks izdzīvo], un dzīvnieka nāve arī tiek segta ar apdrošināšanas līgumu [risks].

Saskaņā ar apdrošināšanas nosacījumiem izņēmums var būt dzīvnieka, kas aizbēdzis no mājām, ievainojums vai nāve, jo mājdzīvnieku apdrošināšana pēc noklusējuma tiek noslēgta kā papildinājums mājokļa apdrošināšanas līgumam.

Iespējamie izņēmumi lopu apdrošināšanā

Tā kā dzīvnieka nāve negadījuma rezultātā netiek uzskatīta par apdrošinātu gadījumu zādzības, laupīšanas vai šo noziegumu mēģinājumu gadījumā, lai pierādītu, ka dzīvnieku ir nogalinājuši plēsēji, ir nepieciešams atrast apdrošinātā dzīvnieka līķi vai atliekas, pamatojoties uz kurām var noteikt, ka apdrošinātā dzīvnieka nāve patiešām ir izraisīta plēsēju uzbrukums.

Pašrisks

Pašrisks ir daļa no apdrošināšanas gadījumā radušajām izmaksām, ko sedz apdrošinājuma ņēmējs. Ja dzīvnieks saslimst vai tiek ievainots, izmaksas par tā ārstēšanu un/vai izmeklēšanu (izmeklējumi vai ārstēšana veterinārajā klīnikā, zāļu iegāde, veterinārārsta pakalpojumi utt.), ja nav vienojies citādi.